Blogs

Loteriju atkarība

Azartspēļu atkarība nevienam Latvijas iedzīvotājam nav sveša un ikviens no mums zina kādu paziņu vai skolas biedru, kurš ir kļuvis atkarīgs un tiklīdz, kā saņem naudu tā uzreiz dodas spēlēt spēļu automātus vai kāda cita veida azartspēles. Bet kad runa iet par loterijām, kā EuroJckpot vai SuperBingo, tad cilvēki tās uzreiz uzskata par kaut ko labu un redzot cilvēkus kas šīs loterijas spēlē viņi uzreiz domā ka arī vajadzēja šonedēļ nopirkt biļeti. Bet arī šāda veida loterijas var kļūt par atkarību un ja cilvēks katru nedēļu iegādājas super bingo vai arī EuroJackpot biļeti tad vai tā arī nevar tikt saukta par atkarību?

Loterijās parasti viena loterijas biļete maksā aptuveni 2 Eiro un tāpēc parasti cilvēki pērk vienu vai dažas biļetes, kas no malas liekas pavisam normāli, jo ir taču iespēja uzvarēt šajā loterijā. Bet ja gadā ir 52 nedēļas un cilvēks katru nedēļu, piemēram iegādājas 2 biļetes (4 Eiro) tad gada laikā viņš jau iztērēs vairāk nekā 200 Eiro un tā nebūt nav maza nauda. Un tas tā it sevišķi ir cilvēkiem, kuriem jau tā trūkst naudas un kuri pērkot loterijas biļeti cer, ka šoreiz viņiem paveiksies un vairs nebūs jāknapinās no algas līdz algai vai vēl trakāk no pensijas līdz pensijai.

Protams, šādas loterijas no valsts skatpunkta ir labas, jo ar tām ir iespējams iegūt visai iespaidīgus nodokļu ienākumus, bet ja paskatāmies dziļāk, tad šie nodokļu ienākumi parasti nāk tieši no nabadzīgākajiem cilvēkiem kuri jau tā nespēj atļauties maksāt nodokļus. Un protams visai šai jezgai nepalīdz arī tas, ka, piemēram, SuperBingo tiek rādīts pa televīziju svētdienu rītos, kad visa ģimene ir tikko piecēlusies un brokasto. Tādā veidā tad arī tiek piesaistīti arvien jauni un jauni cilvēki, kas tad turpina spēlēt šīs loterijas. Un, protams, redzot, ka katru svētdienu tiek laimētas automašīnas un desmitiem tūkstoši Eiro tad arī cilvēkam uzreiz gribas šīs lietas un viņam nekas cits neatliek, kā pirkt biļetes. Piemēram, ja mēs pieņemam ka katrs spēlētājs katru nedēļu iegādājas 1 biļeti pa 2 Eiro, tad, ja nedēļā tiek nopirktas 100000 biļetes tad šī loterija saņem 200000 lielu apgrozījumu, bet laimesti nebūt nav tik lieli un liela daļa atlikušās naudas nonāks algās un reklāmās, kas tiek izmantotas jaunu klientu piesaistei.

Pēc visa šī katram pašam ir jāspriež par to, vai spēlēt vai nespēlēt loterijas, bet, manuprāt, arī šī tā teikt nevainīgā loteriju spēlēšana var tikt uzskatīta par atkarību un tādā veidā tiek izmantota cilvēku atkarība, lai valstij vāktu nodokļus kas, manuprāt nemaz nav korekti. Bet ja skatāmies no otras puses, tad labāk lai to dara valsts nevis privātās kompānijas, kur visu naudu paturētu īpašnieki. Bet arī šāds modelis varētu būt diezgan labs, ja tiktu izveidots pietiekoši liels nodokļu slogs, kur uzņēmējiem būtu jāmaksā valstij, kā tas ir cita veida azartspēlēs!